17. novembrī, mūsu valsts 103. gadskārtas priekšvakarā Skultes Kultūras centrā ar literāri muzikālu uzvedumu “Mūsu vēstures cildenās lappuses” viesojās rakstnieks Jānis Ūdris un piāniste Inguna Grīnberga. Abu radošais tandēms jau pazīstams daudzos Latvijas novados – savus patriotiskos uzvedumus viņi parādījuši gan Aspazijas mājā Jūrmalā un teātrī „Hamlets” Rīgā, gan Latviešu Biedrības namā Liepājā ...
Ingūna Grīnberga ir Rīgas Lutera draudzes ērģelniece, ik svētdienu viņa veido dievkalpojuma muzikālo ietvaru Torņakalna baznīcā. Bet Jānis Ūdris, šīs draudzes loceklis, ir astoņu grāmatu autors. Trīs no tām – romāni „Zigfrīda Meierovica trīs Annas”, „Ulmanis. Lielā Kārļa testaments” un zinātniskās fantastikas grāmata pusaudžiem „Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē” Latvijas televīzijas akcijā „Lielā lasīšana” iebalsoti 100 Latvijā mīļāko grāmatu sarakstā. Pēdējā laikā īpašā lasītāju uzmanības lokā ir J.Ūdra jaunākais vēsturiskais romāns „Ivande Kaija. Sievietes dzelme”, kas arī veidoja Skultē parādītā literāri muzikālā uzveduma dominanti.
Uzveduma izskaņā Jānis Ūdris uzsvēra vēsturiskās atmiņas milzīgo nozīmi, kuras vārdā viņš arī uzrakstījis grāmatu ”Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē”, kurā vectēvs - vēsturnieks ar saviem mazbērniem, pateicoties zinātniskas fantastikas žanra iespējām, apceļo Latvijas vēstures svarīgākos krustpunktus, nonākot pie kopīgas atziņas, ka Latvijas nākotne nododama zinošai un patriotiskai, ar augstu atbildībās sajūtu apveltītai jauno latviešu paaudzei.
Liela nozīme uzveduma kopskaņā bija Ingunas Grīnbergas spēlētajai mūzikai, kas organiski papildināja romānu fragmentus un autora komentārus. Uzveduma vadmotīvs un caurviju motīvs bija Raimonda Paula leģendārā dziesma „Manai dzimtenei.
Uzvedumam izskanot, starp viesiem un auditoriju izvērsās brīva domu apmaiņa par šodienas aktualitātēm. Rakstnieks uzsvēra, ka vēl nekad kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā nav bijusi tik saspringta, bīstama situācija, vispirms jau Covid 19 pandēmijas un antivakceru destruktīvo aktivitāšu dēļ. „Būtībā šis ir karš, un Latvija tajā nonākusi īpaši smagā situācijā,” uzsvēra rakstnieks, īpaši pievēršoties sabiedrības sašķeltības cēloņiem. Pēc Jāņa Ūdra domām, lielu graujošo darbību pret Latviju maskētā veidā izvērš Krievijas specdienesti jau trīs gadu desmitus īstenotā hibrīdkara ietvaros. „Pašlaik kaimiņvalsts slēptā agresija ir īpaši bīstama, jo tai ar galveno ieroci – dezinformācijas un baumu izplatīšanu – izdevies daļēji sašķelt mūsu sabiedrību,” teica rakstnieks, uzsverot, ka antivakcinēšanās stihija bīstami sasaucas ar Baltkrievijas Lukašenko režīma inspirētajiem viltus migrantu uzbrukumiem Polijas un Lietuvas robežām. Pēc Jāņa Ūdra domam, šādi masveidīgi uzbrukumi gaidāmi arī Latvijas robežai, tāpēc rakstnieks nevar bez sašutuma runāt par mūsu iestāžu birokrātisko vilcināšanos ar robežas tehnisko nostiprināšanu.
Uzvedums „Mūsu vēstures cildenās lappuses” un sarunas pēc tā izkristalizēja atziņu par tautas vienotības izšķirošo lomu, kas mūsu nācijai divreiz vēsturē ļāvusi gūt spožas uzvaras, nosargājot savu jauno valsti pret bermontiešiem 1919. gadā un atgūstot Latvijas suverenitāti 1991. gadā. „Varbūt šie gadskaitļi, kas rakstāmi ar vienādiem cipariem, ierakstīti mūsu nācijas liktens grāmatā,” teica Jānis Ūdris, atstājot klausītājus pārdomās par mūsu katra atbildību pret līdzcilvēkiem un savu valsti nācijas kopīgā mērķa –drošas, plaukstošas Latvijas vārdā.
