piektdiena, 2022. gada 25. marts

Komunistiskā genocīda piemiņas diena - 25.marts.



25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus.

Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Tiem, kam pēc daudziem gadiem izdevās atgriezties mājās, bija sabeigta veselība, pazaudēts īpašums un ierobežotas iespējas veidot normālu dzīvi. Šie cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Padomju režīms pret viņiem izturējās ar aizdomām, radot šķēršļus viņu tālākai karjerai, traucējot iegūt izglītību, pat izvēlēties profesiju un dzīvesvietu. Pēc savas nežēlības tā bija vēl neredzēta soda akcija.
25.marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas bija valstiski organizēts genocīds, noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma.






Komunistiskā genocīda piemiņas diena - 25.marts.



25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus.

Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Tiem, kam pēc daudziem gadiem izdevās atgriezties mājās, bija sabeigta veselība, pazaudēts īpašums un ierobežotas iespējas veidot normālu dzīvi. Šie cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Padomju režīms pret viņiem izturējās ar aizdomām, radot šķēršļus viņu tālākai karjerai, traucējot iegūt izglītību, pat izvēlēties profesiju un dzīvesvietu. Pēc savas nežēlības tā bija vēl neredzēta soda akcija.
25.marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas bija valstiski organizēts genocīds, noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma.






trešdiena, 2022. gada 16. marts

Tematiskā izstāde - Ērikam Osim- 95!


 

Ēriks Ošs dzimis 1927. gada 13. martā, Liepājā, Karostā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Vecākais brālis Ģirts gājis bojā karadarbībā 1941. gadā, vēl ir jaunākā māsa Ilze.

Izglītības taku sācis mīt 1934. gadā Karostas Kalpaka pamatskolā. No 1937. gada dzīvojis Balvos, uz kurieni tēvu pārcēla darbā. Turpinājis izglītošanos Balvu pamatskolā, bet no 1938. gada decembra dzīvojis Rīgā un pabeidzis 4. pamatskolu. 1941. gada rudenī iestājies Rīgas 2. valsts ģimnāzijā, kuru (toreiz jau Zentas Ozolas 5. vidusskolu) beidzis 1946. gadā.

1946. gadā iestājies LVU Arhitektūras fakultātē, bet jau pēc gada pārgājis uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kuru beidzis 1953. gadā. Līdz 1956. gada martam strādājis par skolotāju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Latvijas televīzijā par par mākslinieku inscenētāju, no 1970. gada līdz 1990. gadam par galveno mākslinieku.

Kopš 1957. gada publicējies satīriskajā žurnālā "Dadzis" līdz pat 1995. gada augustam, kad žurnāls beidza pastāvēt. No 1994. gada strādā "Latvijas Avīzē" par satīrisko zīmētāju.

Kopš 1981. gada 30. aprīļa stingri ievēro personisko sauso likumu. Atraitnis; ģimenē uzaugušas meitas Ērika (1953) un Elga (1959), mazbērni Jānis (1978), Anna (1979), Elīna (1988), Emīlija (1989), Atis (1990), mazmazbērni Gerda (2000), Teodors (2012), Kate (2014).

2002. gadā Lauku Avīze izdod Ērika Oša karikatūru grāmatu "Kopoti raksti".

Kopš 1969. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Nozīmīgākās izstādes:
1955. Padomju Latvijas mākslas izstāde LPSR Valsts mākslas muzejā, Rīgā.
1960., 1973. Republikas karikatūru izstāde, Rīgā.
1975, 1977., 1977, 1979., 1981. International biennial of cartoons and satirical sculptures, Gabrovo.
1975., 1981.,1984. "Homo sapiens", Viļņā.
1978. Baltijas republiku karikatūristu darbu izstāde, Jūrmalā.

1980. Vasaras olimpisko spēļu sakarā karikatūru izstāde, Tallinā.
1988. "Satira v borbe za mir", "War on wars", Maskavā.
1989. Republikas karikatūristu izstāde, Rīgā.
2002. Karikatūru izstāde "Par un ap telefonu" Zilās gvardes namā, Rīgā. Ēriks Ošs balsojumā atzīts par labāko latviešu karikatūristu.
2004. Ērika Oša karikatūru izstāde ES dalībvalstu kultūras projekta "Kulturjahr der Zehn" ietvaros, Berlīnes parlamenta telpās.
2007. gadā izveidota ceļojošā izstāde "Latvijas vēsture karikatūrās", kas eksponēta Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā un Latvijā.
2008. Karikatūru izstāde "Kā dadzis acī" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
2011. Valda Dombrovska vadītajai valdībai veltīta karikatūru izstāde Latvijas Ministru kabinetā.
2013. Karikatūru izstāde par Aivaru Lembergu "Ar mani, Par mani, Pret mani" Ventspilī, teātra namā "Jūras vārti".


Tematiskā izstāde - Ērikam Osim- 95!


 

Ēriks Ošs dzimis 1927. gada 13. martā, Liepājā, Karostā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Vecākais brālis Ģirts gājis bojā karadarbībā 1941. gadā, vēl ir jaunākā māsa Ilze.

Izglītības taku sācis mīt 1934. gadā Karostas Kalpaka pamatskolā. No 1937. gada dzīvojis Balvos, uz kurieni tēvu pārcēla darbā. Turpinājis izglītošanos Balvu pamatskolā, bet no 1938. gada decembra dzīvojis Rīgā un pabeidzis 4. pamatskolu. 1941. gada rudenī iestājies Rīgas 2. valsts ģimnāzijā, kuru (toreiz jau Zentas Ozolas 5. vidusskolu) beidzis 1946. gadā.

1946. gadā iestājies LVU Arhitektūras fakultātē, bet jau pēc gada pārgājis uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kuru beidzis 1953. gadā. Līdz 1956. gada martam strādājis par skolotāju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Latvijas televīzijā par par mākslinieku inscenētāju, no 1970. gada līdz 1990. gadam par galveno mākslinieku.

Kopš 1957. gada publicējies satīriskajā žurnālā "Dadzis" līdz pat 1995. gada augustam, kad žurnāls beidza pastāvēt. No 1994. gada strādā "Latvijas Avīzē" par satīrisko zīmētāju.

Kopš 1981. gada 30. aprīļa stingri ievēro personisko sauso likumu. Atraitnis; ģimenē uzaugušas meitas Ērika (1953) un Elga (1959), mazbērni Jānis (1978), Anna (1979), Elīna (1988), Emīlija (1989), Atis (1990), mazmazbērni Gerda (2000), Teodors (2012), Kate (2014).

2002. gadā Lauku Avīze izdod Ērika Oša karikatūru grāmatu "Kopoti raksti".

Kopš 1969. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Nozīmīgākās izstādes:
1955. Padomju Latvijas mākslas izstāde LPSR Valsts mākslas muzejā, Rīgā.
1960., 1973. Republikas karikatūru izstāde, Rīgā.
1975, 1977., 1977, 1979., 1981. International biennial of cartoons and satirical sculptures, Gabrovo.
1975., 1981.,1984. "Homo sapiens", Viļņā.
1978. Baltijas republiku karikatūristu darbu izstāde, Jūrmalā.

1980. Vasaras olimpisko spēļu sakarā karikatūru izstāde, Tallinā.
1988. "Satira v borbe za mir", "War on wars", Maskavā.
1989. Republikas karikatūristu izstāde, Rīgā.
2002. Karikatūru izstāde "Par un ap telefonu" Zilās gvardes namā, Rīgā. Ēriks Ošs balsojumā atzīts par labāko latviešu karikatūristu.
2004. Ērika Oša karikatūru izstāde ES dalībvalstu kultūras projekta "Kulturjahr der Zehn" ietvaros, Berlīnes parlamenta telpās.
2007. gadā izveidota ceļojošā izstāde "Latvijas vēsture karikatūrās", kas eksponēta Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā un Latvijā.
2008. Karikatūru izstāde "Kā dadzis acī" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
2011. Valda Dombrovska vadītajai valdībai veltīta karikatūru izstāde Latvijas Ministru kabinetā.
2013. Karikatūru izstāde par Aivaru Lembergu "Ar mani, Par mani, Pret mani" Ventspilī, teātra namā "Jūras vārti".


otrdiena, 2022. gada 15. marts

Kokamatnieces Signes Sinkevičas darbu izstāde

 


Mazas koka lietas ar lielu mīlestību. Kā saka pati Signe - man ir trīs mīlestības – koks, suņi un sports. Strādāju par sporta organizatori Skultē un Vidrižos. Kokapstrāde ir hobijs un papildus ienākumi. Man ir maza darbnīca. Darinu dažādas koka lietas ar rokas instrumentiem. Katrā koka gabalā, katrā pagalē redzu potenciālu karoti, sviesta nazīti, svečturi, pakaramo vai vienkārši dekoru. Vislabāk patīk tikai mazliet pielabot dabas mātes veidojumus, tāpēc katrs priekšmets sanāk unikāls un neatkārtojams. Pat magnētiņi un atslēgas piekariņi nekad nebūs divi pilnīgi vienādi. Man ļoti patīk koks un es ceru, ka caur maniem darbiem izstādē to izbaudīs arī citi cilvēki. Jaunākie Signes darbi ir apdedzināti un apstrādāti ar Latvijas bišu vasku un lineļļu servēšanas dēlīši.

Vairāk par Signes darbiem lasīt šeit:








Kokamatnieces Signes Sinkevičas darbu izstāde

 


Mazas koka lietas ar lielu mīlestību. Kā saka pati Signe - man ir trīs mīlestības – koks, suņi un sports. Strādāju par sporta organizatori Skultē un Vidrižos. Kokapstrāde ir hobijs un papildus ienākumi. Man ir maza darbnīca. Darinu dažādas koka lietas ar rokas instrumentiem. Katrā koka gabalā, katrā pagalē redzu potenciālu karoti, sviesta nazīti, svečturi, pakaramo vai vienkārši dekoru. Vislabāk patīk tikai mazliet pielabot dabas mātes veidojumus, tāpēc katrs priekšmets sanāk unikāls un neatkārtojams. Pat magnētiņi un atslēgas piekariņi nekad nebūs divi pilnīgi vienādi. Man ļoti patīk koks un es ceru, ka caur maniem darbiem izstādē to izbaudīs arī citi cilvēki. Jaunākie Signes darbi ir apdedzināti un apstrādāti ar Latvijas bišu vasku un lineļļu servēšanas dēlīši.

Vairāk par Signes darbiem lasīt šeit:








Skultes bibliotēka piedāvā!


 

Skultes bibliotēka piedāvā!


 

otrdiena, 2022. gada 8. marts

Jaunas grāmatas Skultes Multifunkcionālā centra bibliotēkā martā.

 



“Teikt dzīvei jā” – universāla mācība ikvienam.

Viktors Frankls, pirms holokausta prominents Vīnes psihiatrs, būdams vairākus gadus ieslodzīts Aušvicas koncentrācijas nometnē, pētīja gan pats savas, gan likteņa biedru reakcijas uz šausminošajiem apstākļiem. Viņš konstatēja interesantu sakarību: ilgāk izturēja tie, kas sevī rada spēku palīdzēt citiem. Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.




Tiem, kuri sekojuši līdzi Lilijas Berzinskas grāmatu LAMZAKS MEKLĒ LAMZAKU un SKELETS SKAPĪ varoņu gaitām, atkal ir iespēja satikties ar jau pazīstamajiem jūrmalas ciema iemītniekiem. ATMIŅU KASTĒ notikumi virknējas ap uzticamo draugu četrotni — žiperīgo lietu kārtotāju Sipriki, racionālo domātāju Acaini, ēdelīgo labsirdi Krakānu un nerimtīgo fantastu Liedaga Trusi —, kuri sastop Pelēko. Liedagā klīstošajam radījumam nav ne jausmas par savu izcelsmi, un tāda pati neziņas migla ietin aizdomīgos atradumus — kasti un putu pikučus, kuri varētu būt gan nāriņu spļaudekļi, gan prusaku inde, gan maskēts melnā cauruma tukšums…



Pirkstus saldē tik stindzinošs aukstums, ka grūti rokās noturēt pildspalvu, stāvi kāpumi, šļūdoņi un maz skābekļa, bet visam pāri – dabas varenība un neaprakstāmi skaistas ainavas. Gleznainos skatus un neatlaidīgos kāpējus gandrīz divus mēnešus ilgā ekspedīcijā uz zemeslodes augstāko virsotni, ko dēvē par planētas Zeme jumtu, fotoaparāta objektīvā iemūžinājis Juris Alberts Ulmanis. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu tiek izdota grāmata ar identisku nosaukumu – "Ceļš uz Everestu, kas turpinās". Tā ir autora ekspedīcijas dienasgrāmata, kurā viņš apraksta visus svarīgākos notikumus, satiktos cilvēkus, pārdomas, šaubas un atziņas. Grāmata ļauj lasītājam izsekot autora gaitām ceļošanai izaicinošajā periodā – 2021. gada pavasarī, kad daudzviet bija spēkā koronavīrusa apkarošanai noteiktie ierobežojumi.
Pasūtīt:

Māja ģimenei, šķiet, ir viena no pamatvērtībām. Daudziem īstā māju sajūta asociējas ar bērnības mitekli. Kad izaugam, gribas šo pašu sajūtu izbaudīt atkal un nodot saviem bērniem. Kā to izdarīt, ja ir tikai liela vēlēšanās, sapņi un cerības, bet maciņš tāds, kā vairumam ģimeņu ar pusaudžiem? Grāmatā ir daudz jautājumu par to, kas patiesībā ir dzīves vērtība. Autore sniedz atbildes uz šiem jautājumiem caur ļoti spēcīgi un kolorīti veidotajiem personāžiem.





Mārtiņš Rītiņš ir Latvijas pavārmākslas lielmeistars — unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu. Mārtiņš ir radījis jaunu diplomātijas veidu — kulinārijas diplomātiju — un parādījis pasaulei, ka Latvija ir “garšīga”. Viņš mūs ir iedvesmojis apzināties, ka latviešu kultūras kodu veido ļoti izsmalcināta estētika, un mūsu uzdevums ir to izkopt un pilnveidot.








Nīgri parādu piedzinēji, ne sevišķi veiksmīgi darba meklējumi, slepens izsekotājs un pat kolumbiešu mafija - tie ir šķēršļi, ar kuriem sastopas Lana un Mundis, cenšoties sakārtot savas pa greiziem ceļiem aizskrējušās dzīves. Vai abiem pietiks paļāvības vienam uz otru un tīras veiksmes, lai tas, kas aizsācies kā divu neveiksminieku draudzība, pārtaps mīlestībā?








Kristīnes Želves romāna "Grosvaldi" centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene - Grosvaldi - un viņu gaitas turpat simt gadu garumā. Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot.



Uzņēmējam Valteram Klieģim ir viss, kas šķiet veidojam ideālu un apskaužamu dzīvi - veiksmīgs bizness, grezna māja Pierīgā, skaista sieva, dzimtas un darba turpinātājs - dēls. Tomēr aiz skaistās fasādes slēpjas dziļas attiecību plaisas un citu acīm neatklājamas kaislības. Valteram ir slepena mīļākā - par viņu divreiz jaunākā Kadija -, un par šo aizraušanos vēl dziļāka mīlestība uz dzimtas māju. Un tad uz Kadijas dzīvoklīša sliekšņa naktī uzrodas smagi ievainots vīrietis, bet Valters strupi noraida viņas lūgumu pēc padoma un palīdzības...





Ievērojamais franču rakstnieks Žils Verns (1828–1905) ir pazīstams ikvienam piedzīvojumu literatūras cienītājam visā pasaulē. Autoru vienmēr vilinājis grūti izzināmais un sasniedzamais, arī neparasti, tāli un bīstami ceļojumi.
Romānā “Mazais kapteinis” (1878) Žils Verns pievēršas vergu tirdzniecības problēmai un aizved lasītājus uz mežonīgo Centrālās Āfrikas apvidu.
Uzņemties atbildību par kuģi pusaudža vecumā? Tīrā fantāzija! Vienā mirklī no jaunmatroža kļūt par kapteini? Neiespējami! Taču ko lai dara, ja visi pārējie brigas “Piligrims” apkalpes locekļi – pieaugušie, prasmīgie un pieredzējušie – ir gājuši bojā un vienīgais cilvēks uz klāja, kam ir kādas jūrasbraucēja prasmes, ir piecpadsmit gadus vecs zēns? Dikam Sendam jāglāb kuģis un tā pasažieri. Jāglābj un droši jāaizvada līdz civilizācijai. Taču viņš pat iedomāties nespēj, cik skarbs un grūts liktenis gaida viņu un kuģa pasažierus, kam nāksies stāties pretī viltum un nodevībai, kļūt par dabas stihijas un cilvēku nežēlības upuriem un ne vienu reizi vien ielūkoties nāvei acīs.
No franču valodas tulkojis Andrejs Upīts.



Bērnam sasniedzot skolas vecumu, dzīvē sākas pavisam jauns posms – viņš pirmo reizi cenšas atrast savu vietu lielākā kopienā, saprast, ko nozīmē būt pašam. Grāmata “Pamatskolas laiks” būs atbalsts vecākiem laikā, kad jātiek galā ar aizvien sarežģītākām situācijām. Šajos gados iezīmējas bērna personības aprises, un tas mazo cilvēku padara īpaši ievainojamu. Skolas vecumā bērnam nereti pats svarīgākais uzdevums šķiet atrast savu bariņu, justies piederīgam. Ja tas neizdodas, pārņem bailes tikt atstumtam, zaudēt cieņu vienaudžu acīs. Un tad emocijas saceļ tādu vētru, kam grūti izkuģot cauri vienatnē.Sērijas “Vecāku maģija” ceturtajā grāmatā norvēģu psiholoģe Hedviga Montgomerija pievēršas galvenajiem tematiem, kas kļūst aktuāli skolas laikā...


Ir 2009. gads. Valstī padziļinās ekonomiskā krīze. Daudzi šajā laikā zaudē darbu. Helēnas ģimeni arī skārusi šī liksta. Viņas vīrs zaudē darbu un ģimene nolemj doties darba meklējumos uz Angliju.
Šis ir autobiogrāfisks darbs, kurā būs iespējams rast atbildes uz jautājumiem – kā tas ir dzīves pilnbriedā pārvākties uz pilnīgi svešu valsti un sākt visu no nulles? Vai ir prāta darbs pārvākties uz valsti, ja nezini valodu, tās valsts tradīcijas, pat neesi tur nekad bijis? Vai attaisnosies teiciens, ka drosmīgajiem pieder pasaule? Kā jau ar visu dzīvē, ceļš ved līkumu līkumiem, bet galvenais ir nepazaudēt drosmi un iet uz priekšu ar smaidu, neskatoties atpakaļ. Vai Helenai viss izdosies?



Kādu nakti pēc liecinieka iztaujāšanas Londonas dzīvokļu kompleksā Leisija Flinta, jauna detektīvu konsteble, ēkas tumšajā autostāvvietā uzduras sievietei, kas tik tikko ir nežēlīgi nodurta. Divdesmit četru stundu laikā reportieri saņem anonīmu vēstuli, kas norāda uz neapstrīdamu līdzību starp šo un Džeka Uzšķērdēja pirmo slepkavību, — vēstuli, kurā Leisija tiek saukta vārdā. Ja tā ir taisnība un slepkava ir nolēmis atkārtot Londonas asiņaino pagātni, ja pieņem, ka vēsture atkārtojas, tad viņiem ir atlikušas tikai piecas dienas līdz nākamajam mēģinājumam.



Kerijai Heisai ir ideāls līgavainis – mīlošs, gādīgs un uzticams. Viņai vajadzētu būt laimīgai, vai ne? Tas nekas, ka bildinājums nebija pārāk romantisks un nelika sirdij sisties straujāk. Jaukais Elans būs labs dzīvesbiedrs gan priekos, gan bēdās. Taču Kerijai ir kāds mazs noslēpums – viņa jau ir precējusies. Pirms daudziem gadiem. Un nu viņas vīrs ir kļuvis par pasaulslavenu kinoaktieri. Liktenīga sagadīšanās ļauj abiem sastapties Francijā , kur viņa pavada atvaļinājumu, savukārt viņš filmējas. Beidzot ir pienācis laiks izšķirties oficiāli. Bet ja nu mīlestības dzirksts nemaz nav pazudusi?





Vai, verot vaļā preses izdevumus vai interneta portālus, aci mēdz neviļus piesaistīt astroloģiskā prognoze dienai, nedēļai vai gadam? “Ūdensvīrs ar resno bizi” pasmaida par un rotaļājas ar stereotipiem, jo ikviens jebkuras zīmes pārstāvis ir neatkārtojams Visums ar savām zvaigznēm, planētām, supernovām un melnajiem caurumiem. Neparasti izstāstīta dzimtas sāga, kas aptver piecas paaudzes.

Jaunas grāmatas Skultes Multifunkcionālā centra bibliotēkā martā.

 



“Teikt dzīvei jā” – universāla mācība ikvienam.

Viktors Frankls, pirms holokausta prominents Vīnes psihiatrs, būdams vairākus gadus ieslodzīts Aušvicas koncentrācijas nometnē, pētīja gan pats savas, gan likteņa biedru reakcijas uz šausminošajiem apstākļiem. Viņš konstatēja interesantu sakarību: ilgāk izturēja tie, kas sevī rada spēku palīdzēt citiem. Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.




Tiem, kuri sekojuši līdzi Lilijas Berzinskas grāmatu LAMZAKS MEKLĒ LAMZAKU un SKELETS SKAPĪ varoņu gaitām, atkal ir iespēja satikties ar jau pazīstamajiem jūrmalas ciema iemītniekiem. ATMIŅU KASTĒ notikumi virknējas ap uzticamo draugu četrotni — žiperīgo lietu kārtotāju Sipriki, racionālo domātāju Acaini, ēdelīgo labsirdi Krakānu un nerimtīgo fantastu Liedaga Trusi —, kuri sastop Pelēko. Liedagā klīstošajam radījumam nav ne jausmas par savu izcelsmi, un tāda pati neziņas migla ietin aizdomīgos atradumus — kasti un putu pikučus, kuri varētu būt gan nāriņu spļaudekļi, gan prusaku inde, gan maskēts melnā cauruma tukšums…



Pirkstus saldē tik stindzinošs aukstums, ka grūti rokās noturēt pildspalvu, stāvi kāpumi, šļūdoņi un maz skābekļa, bet visam pāri – dabas varenība un neaprakstāmi skaistas ainavas. Gleznainos skatus un neatlaidīgos kāpējus gandrīz divus mēnešus ilgā ekspedīcijā uz zemeslodes augstāko virsotni, ko dēvē par planētas Zeme jumtu, fotoaparāta objektīvā iemūžinājis Juris Alberts Ulmanis. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu tiek izdota grāmata ar identisku nosaukumu – "Ceļš uz Everestu, kas turpinās". Tā ir autora ekspedīcijas dienasgrāmata, kurā viņš apraksta visus svarīgākos notikumus, satiktos cilvēkus, pārdomas, šaubas un atziņas. Grāmata ļauj lasītājam izsekot autora gaitām ceļošanai izaicinošajā periodā – 2021. gada pavasarī, kad daudzviet bija spēkā koronavīrusa apkarošanai noteiktie ierobežojumi.
Pasūtīt:

Māja ģimenei, šķiet, ir viena no pamatvērtībām. Daudziem īstā māju sajūta asociējas ar bērnības mitekli. Kad izaugam, gribas šo pašu sajūtu izbaudīt atkal un nodot saviem bērniem. Kā to izdarīt, ja ir tikai liela vēlēšanās, sapņi un cerības, bet maciņš tāds, kā vairumam ģimeņu ar pusaudžiem? Grāmatā ir daudz jautājumu par to, kas patiesībā ir dzīves vērtība. Autore sniedz atbildes uz šiem jautājumiem caur ļoti spēcīgi un kolorīti veidotajiem personāžiem.





Mārtiņš Rītiņš ir Latvijas pavārmākslas lielmeistars — unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu. Mārtiņš ir radījis jaunu diplomātijas veidu — kulinārijas diplomātiju — un parādījis pasaulei, ka Latvija ir “garšīga”. Viņš mūs ir iedvesmojis apzināties, ka latviešu kultūras kodu veido ļoti izsmalcināta estētika, un mūsu uzdevums ir to izkopt un pilnveidot.








Nīgri parādu piedzinēji, ne sevišķi veiksmīgi darba meklējumi, slepens izsekotājs un pat kolumbiešu mafija - tie ir šķēršļi, ar kuriem sastopas Lana un Mundis, cenšoties sakārtot savas pa greiziem ceļiem aizskrējušās dzīves. Vai abiem pietiks paļāvības vienam uz otru un tīras veiksmes, lai tas, kas aizsācies kā divu neveiksminieku draudzība, pārtaps mīlestībā?








Kristīnes Želves romāna "Grosvaldi" centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene - Grosvaldi - un viņu gaitas turpat simt gadu garumā. Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot.



Uzņēmējam Valteram Klieģim ir viss, kas šķiet veidojam ideālu un apskaužamu dzīvi - veiksmīgs bizness, grezna māja Pierīgā, skaista sieva, dzimtas un darba turpinātājs - dēls. Tomēr aiz skaistās fasādes slēpjas dziļas attiecību plaisas un citu acīm neatklājamas kaislības. Valteram ir slepena mīļākā - par viņu divreiz jaunākā Kadija -, un par šo aizraušanos vēl dziļāka mīlestība uz dzimtas māju. Un tad uz Kadijas dzīvoklīša sliekšņa naktī uzrodas smagi ievainots vīrietis, bet Valters strupi noraida viņas lūgumu pēc padoma un palīdzības...





Ievērojamais franču rakstnieks Žils Verns (1828–1905) ir pazīstams ikvienam piedzīvojumu literatūras cienītājam visā pasaulē. Autoru vienmēr vilinājis grūti izzināmais un sasniedzamais, arī neparasti, tāli un bīstami ceļojumi.
Romānā “Mazais kapteinis” (1878) Žils Verns pievēršas vergu tirdzniecības problēmai un aizved lasītājus uz mežonīgo Centrālās Āfrikas apvidu.
Uzņemties atbildību par kuģi pusaudža vecumā? Tīrā fantāzija! Vienā mirklī no jaunmatroža kļūt par kapteini? Neiespējami! Taču ko lai dara, ja visi pārējie brigas “Piligrims” apkalpes locekļi – pieaugušie, prasmīgie un pieredzējušie – ir gājuši bojā un vienīgais cilvēks uz klāja, kam ir kādas jūrasbraucēja prasmes, ir piecpadsmit gadus vecs zēns? Dikam Sendam jāglāb kuģis un tā pasažieri. Jāglābj un droši jāaizvada līdz civilizācijai. Taču viņš pat iedomāties nespēj, cik skarbs un grūts liktenis gaida viņu un kuģa pasažierus, kam nāksies stāties pretī viltum un nodevībai, kļūt par dabas stihijas un cilvēku nežēlības upuriem un ne vienu reizi vien ielūkoties nāvei acīs.
No franču valodas tulkojis Andrejs Upīts.



Bērnam sasniedzot skolas vecumu, dzīvē sākas pavisam jauns posms – viņš pirmo reizi cenšas atrast savu vietu lielākā kopienā, saprast, ko nozīmē būt pašam. Grāmata “Pamatskolas laiks” būs atbalsts vecākiem laikā, kad jātiek galā ar aizvien sarežģītākām situācijām. Šajos gados iezīmējas bērna personības aprises, un tas mazo cilvēku padara īpaši ievainojamu. Skolas vecumā bērnam nereti pats svarīgākais uzdevums šķiet atrast savu bariņu, justies piederīgam. Ja tas neizdodas, pārņem bailes tikt atstumtam, zaudēt cieņu vienaudžu acīs. Un tad emocijas saceļ tādu vētru, kam grūti izkuģot cauri vienatnē.Sērijas “Vecāku maģija” ceturtajā grāmatā norvēģu psiholoģe Hedviga Montgomerija pievēršas galvenajiem tematiem, kas kļūst aktuāli skolas laikā...


Ir 2009. gads. Valstī padziļinās ekonomiskā krīze. Daudzi šajā laikā zaudē darbu. Helēnas ģimeni arī skārusi šī liksta. Viņas vīrs zaudē darbu un ģimene nolemj doties darba meklējumos uz Angliju.
Šis ir autobiogrāfisks darbs, kurā būs iespējams rast atbildes uz jautājumiem – kā tas ir dzīves pilnbriedā pārvākties uz pilnīgi svešu valsti un sākt visu no nulles? Vai ir prāta darbs pārvākties uz valsti, ja nezini valodu, tās valsts tradīcijas, pat neesi tur nekad bijis? Vai attaisnosies teiciens, ka drosmīgajiem pieder pasaule? Kā jau ar visu dzīvē, ceļš ved līkumu līkumiem, bet galvenais ir nepazaudēt drosmi un iet uz priekšu ar smaidu, neskatoties atpakaļ. Vai Helenai viss izdosies?



Kādu nakti pēc liecinieka iztaujāšanas Londonas dzīvokļu kompleksā Leisija Flinta, jauna detektīvu konsteble, ēkas tumšajā autostāvvietā uzduras sievietei, kas tik tikko ir nežēlīgi nodurta. Divdesmit četru stundu laikā reportieri saņem anonīmu vēstuli, kas norāda uz neapstrīdamu līdzību starp šo un Džeka Uzšķērdēja pirmo slepkavību, — vēstuli, kurā Leisija tiek saukta vārdā. Ja tā ir taisnība un slepkava ir nolēmis atkārtot Londonas asiņaino pagātni, ja pieņem, ka vēsture atkārtojas, tad viņiem ir atlikušas tikai piecas dienas līdz nākamajam mēģinājumam.



Kerijai Heisai ir ideāls līgavainis – mīlošs, gādīgs un uzticams. Viņai vajadzētu būt laimīgai, vai ne? Tas nekas, ka bildinājums nebija pārāk romantisks un nelika sirdij sisties straujāk. Jaukais Elans būs labs dzīvesbiedrs gan priekos, gan bēdās. Taču Kerijai ir kāds mazs noslēpums – viņa jau ir precējusies. Pirms daudziem gadiem. Un nu viņas vīrs ir kļuvis par pasaulslavenu kinoaktieri. Liktenīga sagadīšanās ļauj abiem sastapties Francijā , kur viņa pavada atvaļinājumu, savukārt viņš filmējas. Beidzot ir pienācis laiks izšķirties oficiāli. Bet ja nu mīlestības dzirksts nemaz nav pazudusi?





Vai, verot vaļā preses izdevumus vai interneta portālus, aci mēdz neviļus piesaistīt astroloģiskā prognoze dienai, nedēļai vai gadam? “Ūdensvīrs ar resno bizi” pasmaida par un rotaļājas ar stereotipiem, jo ikviens jebkuras zīmes pārstāvis ir neatkārtojams Visums ar savām zvaigznēm, planētām, supernovām un melnajiem caurumiem. Neparasti izstāstīta dzimtas sāga, kas aptver piecas paaudzes.