Šā gada 27.septembrī Skultes bibliotēkas vadītāja kopā ar lasītāju klubiņa dalībniekiem devās pārgājienā, lai apskatītu un izzinātu vietējās vēsturiskās vietas. Devāmies uz tā saucamo ‘’Stārastu pilskalnu’’, par kura esamību zināja vien daži vietējie.
Nedaudz no vēstures:
Progress (Limbaži), Nr.88 (26.07.1988)
‘’Stārastu pilskalns
Stārastu pilskalns atrodas taisnā līnijā nepilnu ;pusotru kilometru uz dienvidaustrumiem no
Skultes baznīcas bijušajā «Stārastu› māju zemē, tagad tam tuvākās ir «Aģīšu» un «Ieleju» mājas.
Stārastu pilskalns ierīkots Aģes labajā krasta, zemes stūrī, starp upi un tās sāngravu. Šaurā zemes mēle, kas mūsdienās ir tikai līdz desmit metriem plata, kādreiz no apkārtnes austrumu pusē bija atdalīta ar grāvi, bet tas laika gaitā aizmilzis vai aizarts. Pilskalna platums ir apmēram 50 m garš. Ziemeļos un rietumos pret , gravu kalna malas ir 5-7 m augstas un pietiekoši kraujas bet dienvidu mala pret Aģi ir desmit metru augsta un tik krauja, ka laiku pa laikam tā ir upes nobrucināta. Šobrīd nav vairs īsti zināms, cik lielu. pilskalna dalu ir nograuzusi Aģe. Senā nocietinājuma laukuma malā vērojama kāda lielāka, jau senatnē izrakta bedre. Pilskalna laukumā un iebrukumos pret Aģi senais kultūrslānis nav samanāms. Muzeja nav nonākuši arī nekādi atradumi no šī pilskalna. lr vienīgi nepārbaudītas ziņas, ka kādas senlietas atrastas nobrukumā pret Aģes upi. Baltvācu vēsturnieks A. Bīlenšteins savā pazīstamajā darbā par latviešu cilšu robežām 13. gadsimtā (izdots 1892. g.) izsacīja domu, ka Stārastu .pilskalns jeb, kā to nodēvē A. Bīlenšteins, - pilskalns pie Aģes ietekas jūrā- būtu senā Metsepole. Tomēr šīs «domas noraidāmas kaut vai tādēļ, ka Stārastu pilskalns kā nocietinājums ir niecīgs un grūti to iedomāties kā lielāka novada centru.
Ticamāk, ka Stārastu pils-kalns saistāms ar lndriķa Livonijas hronikā minētajiem lībiešiem no Adijas jeb Ages, kas 1210. gadā, kā hronikā teikts, «pilni ar savas nodevības žulti», devās uz Kursu un sacēla kuršus pret rīdziniekiem. ...Sekoja kuršu uzbrukums Rīgai, kas pilsētai bijā visbīstamākais tās agrīnās pastāvēšanas laikā. 1.214. .gadā sāmsalieši Daugavas grīva sagūstīja kādu cisterciešu priesteri Frederiku no «Cellas un dažus viņa ļaudis. Sāmsalieši līdz ar gūstekņiem izkāpa krastā -pie Adijas, respektīvi Aģes upes, un tur pēc briesmīgām mocībām gūstekņus nonāvēja. Nav izslēgts, ka sāmsalieši piestāja ne pašā jūras krastā, bet iebrauca ar saviem- kuģiem līdz Stārastu pilskalnam. Acīmredzot sāmsaliešiem Aģe bija ar kaut ko zīmīga, ja viņi nolēma apstāties tieši te. Varbūt šis zīmīgais bija pilis tagadējā
Stārastu pilskalnā, kur mita Aģes lībieši?’’
J. URTĀNS,
arheologs
Sasnieguši pašu pilskalnu visi pārgājiena dalībnieki bija pārsteigti par šeit esošajiem milzīgajiem ozoliem, dažiem pat apkārtmērs varētu būt ap 6.metriem. Vieta ļoti īpaša, jo līdzi mums nāca arī vietējais rīkstnieks, kura rokās āderu rīkstītes rādīja , ka atrodamies īpaši enerģētiskā vietā. Pārgājiens noslēdzās ar mazu pikniku un labi pavadītas dienas sajūtu.
